Satiku pļavā sniegavīru. Gāju pa VIA FREEDOM un kalninju ar pūsli pa trasi nolaist un .... šis tur stāv ceļa malā, pazaudējis acis, degunu, zobi izbiruši, cepure nez kur, bet nepadodas gravitācijai - salīcis ragā, sasvēries tā, ka Pizas tornis skaudībā nogāztos... Jau kuro nedēļu eju garām un sirds raud, jo ienāca prātā, ka tā arī mēs, latvieši, turamies pretīm liktenim ar mums svešam vērtībām.... un liecamies, liecamies... kamēr pakritīsim un nebūs vairs mums Dieva dotās zemītes....
